satriecošs sapnis. sapnī es izdarīju noziegumu anglijā, bet īsti neatceros, kas tas bija par noziegunu, toties ļoti labi atceros, kā to plānoju, ierīkoju kaut kādas koka rampas, kur pēc tam ar mašīnu bēgt utt. un tad man bija jābēg no policijas pa to visu izplānoto maršrutu, bet kaut kas sagāja šreijā, un mums ar manu līdzdalībnieku sanāca palikt bez mašīnas. policija bija visapkārt un kaut kā vajadzēja tikt prom, tāpēc mēs lavījāmies pa kaut kādām šķērsielām, tomēr saskrējāmies ar policistu, kuru piekāvām, tad atskrēja vēl viens, kura uzmanību es noturēju tieši tik ilgi, lai pārinieks nozagtu policista privāto auto, kurš bija sarkans. taču bija izziņots mūsu apraksts, uj vienā brīdī kāds svilpa, lai pievērstu manu uzmanību (es sēdēju aizmugurējā sēdeklī), bet es biju gudra un novērsu seju. tad mēs braucām pa tām savām sagatavotajām rampām, es īstu nezinu, kāpēc, laikam tur bija kaut kas labs noglabāts, bet tās rampas bija sabojātas un tur bija policija un nekas īsti labi nesanāca. mums atkal nācās kāpt ārā no mašīnas, bet šoreiz jau tikšana prom bija daudzkārt sarežģītāka, jo policistu bija daudz vairāk un viņi zināja, ka mēs esam tieši te, bet tad mēs piesitāmies kaut kādam svešam cilvēkam, es uzvilku kkādu smirdīgu, zemē atrastu jaku, uztaisīju sakumpušu muguru un uzsēju lakatiņu, kaut kā maskējās arī pārinieks, un mēs vienkārši gājām tieši cauri policistu baram, es klepoju un ik pa brīdim čērkstošā balsī zūdījos par šitām jaunlaiku nekārtībām. viss būtu bijis labi, bet kaut kā tā gadījās tālāk, ka mēs pašķīrāmies, es novilku savu maskēšanās tērpu un viens policists, izrādās, bija tuvumā tomēr un mani atpazina, un metās man pakaļ. tas bija jau kaut kādā privātmāju rajonā, un es ieskrēju pilnīgi svešā mājā - vienkārši paraustīju durvis, tās bija vaļā, policists bija vēl aiz stūra un neredzēja, ka es tur ieeju. iegāju dziļāk mājā, un teicu - hello? is anyone home? tad pavērās durvis, kas, izrādījās, bija tualetes durvis, kur uz poda sēdēja veca kundze, un es pilnīgi bez apjukuma viņai teicu, hi, i was wondering if you could help me find the nearest post-office, i'm not from around here, un viņa tieši tikpat nonchalantly (laikam jau viņa visus viesus sagaida uz poda... :D) teica post office, you say, well, i'll see what i can do. es tikmēr novilkubsavu zaļo jaku un apsēju ap vidu pāri sarkanajām biksēm, pēc kurām policists varētu mani meklēt, un pār pleciem izklāju šalli. pēc brīža sieviete bija gatava, un nāca pati mani pavadīt uz to post office, tikai vienīgā nelaime bija, ka viņš izrādījās nenormāli tuvu. bet nu, es pateicos par palīdzību un tālk nokļuvu kaut kādā drausmīgā skolā, un man tik ļoti, ļoti, ļoti gribējās atpakaļ mājās uz LV. es tur iedraudzējos ar vienu kaut kādu meiteni, ar ko mēs sēdējām uz ielas un runājām, ka man nav naudas, bet gribas tikt mājas, un pēkšņi es pamanīju, ka tieši blakus trīs cilvēki latviski runā par ziepniekkalnu! es mēģināju ar viņiem sarunāt, ka palīdz man tikt mājās, bet viņi tikai plātīja rokas un ignorēja mani. un tad es ieraudzīju pāri pagalmam kailu rudu punduri, kurš pēkšņi šķita kā visa panākumu atslēga, jo bija skaidrs, ka viņš dodas kkādā camping trip tieši uz turieni, kur man vajag. es pie viņa piegāju un jautāju, vai varu doties ar viņu, jo the roads are dangerous for girls to travel alone, un viņš bija tāds noraidošs un teica, how do i know you're not dangerous to dwarves travelling alone, un tad es piedāvāju viņam blowjobs along the way, un kad viņš skatījās tā aizdomīgi, tad pierādīju savu goodwill by stroking his tiny midget cock (un tas bija tiešām neticami maziņš). tā mana skolas draudzene piebiedrojās, un tad jau viņš teica alright, alright, un aiz viņa rindā jau stājās pāris citi punduri, laikam domādami, ka mums kāds fetišs, smth. next thing i know, mūsu ceļš ir teju galā un mēs esam nonākuši kaut kādā pilsētā un esam draugi, un viņš liek man pirkt biļetes uz kaut kādu filmu festivālu, un es saku, ok, i trust your taste in films, un biļetes izskatās kā paliela grāmata ar kaķīšiem, cena ir 117paunds, un viņš stāv aiz kases, es viņam silti smaidu un saku - i'll pay you back when i'm home. laikam ir tā, ka pa ceļam mēs esam savākuši man ziedojumus lidmašīnas biļetei, jo kaut kas ir jāgaida un kāds man saka, you could have collected more so you wouldn't have to carry this heavy bag for so long, bet es no domas vien, ka tikšu mājās, esmu laimīga, skatos uz kaut kādu ieeju akvārijā vai delfinārijā, kur aiz stikla sienas peld zivis un zemē sakrāmētas burciņas ar koši neonzilu ūdeni, kas pats no sevis tai burciņā riņķo kā centrifūgā

esmu par šo sajūsmā, lai gan tas atgādina to laiku, kad man vairākkārt pēc kārtas bija kkādi stulbi sapņi ar punduriem, un es rakstīju, ka negribu vairs sapņos redzēt dusmīgus pundurus. šis gan galīgi nebija dusmīgs, un viņa mati bija rudākie ever.