ir divpadsmit
pagriežu savu maigumu uz pulkstens sešiem
es nejūtos vientuļi
malkoju tēju
ko atstājis telpā kāds svešais
krūzei ir vientuļi
pielūpota
piemīlēta stāv tā ar osi uz sešiem
grādiem projām no manis
projām uz padebešiem

pie reversiem pulksteņiem
pulsoņiem citiem
kas nepukst uz divpadsmitiem