lai kā arī negribētos, man jāatzīst, ka tā elitārā skola mani iespaido arī labvēlīgi.
ja pirms kāda laika mani biedēja tas, ka kļūstu nopietnāka, ka kaut kādā veidā attālinos no tuvajiem cilvēkiem, tad tagad es to uztveru kaut kā pozitīvāk. mani biedēja pats fakts, ka mainos. ka vairs nebūšu tāda, kāda biju. tagad, liekas, patiesībā baidījos nevis no tā, ka varētu mainīties, bet gan no iespējas, ka tā personība, kas man šķita īsta, tāda nemaz nebija un, šķietami mainoties, tā maska varētu krist. taču kādreiz es vēl neapjautu, ka īstenībā visu laiku mainos. un ka tikai mainoties mēs varam pastāvēt, vai kā nu tur Rainis, vairs nepateikšu, kurā no viņa darbiem, ir teicis.
kad nu beidzot man to ir izdevies saprast, ir laiks.
vēl tikai jāatrod avots, no kā iedvesmoties, lai smeltos spēku, jo manī šī spēka vairs nav.