stulbi, kad tā sapņu pasaule, tie notikumi kaut kā mazliet iejaucas realitātē, sajūta, ka būtu kaut kad jāpabeidz saruna, arī ja neatceros pat par ko runājām, sajūta, ka ir kaut kāds kontakts, nu bet nav taču, un es nezinu, vai "diemžēl" vai "par laimi"