16 July 2008 @ 06:12 pm
 

satiku meiteni, ar kuru kopā mācījos līdz 9.klasei. jap. lellīte, klasiskais variants. Blondi matiņi, acīmredzams solārija abonoments, kostjumčiks kā meitenēm no bankas filiālēm.  Puisis ar krutu mašīnu un darbs ar finansēm.

Nē. es negribētu būt kā viņa. Negribētu. Un tomēr sajutos kā neko nesasniegusi niecība. Bļ.

 
 
( Post a new comment )
Joséphine..: Kala[info]josephine16 on August 13th, 2008 - 09:09 am
Šuš! Katram savs.. un svarīgākais ir nevis tas, ko ir "sasnieguši" citi, bet gan tas, ko tu pati patiešām vēlies sasniegt! Kāda tu gribi būt un kā tu vēlies dzīvot..! Pārējām muļķībiņām - "sabiedrības standartiem" un "amerikāņu sapņiem" nav vērtības ne tik, cik melns aiz naga.
Personīgi es visaugstāk vērtēju cilvēkus nevis pēc tā ko viņi ir "sasnieguši" un cik profesionāli viņi ir spējīgi sevi izdzīt, bet pēc tā, vai cilvēks seko savam priekam un aicinājumam un vai viņš, kā personība ir ievērības cienīgs.. vai viņš ir emocionāli un intelektuāli nobriedis un vai strādā pie savas personības pilnveidošanas.
(Reply) (Link)