es sāku pamazām melot visiem un kaitēt pati sev. man ir jāmācās, man ir jāpabeidz universitāte, bet es nemācos, nezināmu iemeslu dēļ, tad man no sevis ir kauns un es meloju, ka esmu kaut kur bijusi un kaut ko darījusi. protams nekas uz priekšu neiet un ir pilnīgā dirsā, tā, ka raudāt gribas. tad ienīstu sevi. ja kāds man tagad pieliktu ieroci pie galvas un teiktu "mācies vai mirsti". visticamākais, ka es atbildētu "šauj". ar asarām acīs gan, bet atkal jau pietrūkst lielo mērķu uz ko tiekties un ideālu, vai arī es to tikko izdomāju sev kā aizbildinājumu.
"viss slēpjas spējā valdīt pār sevi. un izvēlē. tas arī viss."
teica kāds gudrs vīrs.
rīt ūdensdiena. sākšu ar ūdeni, lai atīra manu melīgo miesu.