labi vēl, ka vakariņas beigās un meitiņa peciņa dzīva. bet vispār černuha, ha ha. vot tā ir, vecā patiesība, - tik ilgi visi visapkārt sauc tevi par cūku, līdz vienu mīļu dienu pamani, ka esi sācis rukšķēt. par prieku sev, par prieku tev un ļautiņiem par prieku. un kas tad atliek? neiesaistīties? bet tad viņi paši atnāks un kā vēl atnāks - durvis izgāzīs.