njā, var redzēt, laikam viss nokavēts.
otrajā re-run tām lekcijām ir trīsreiz mazāk cilvēku, bijām tikai astoņas, lācītis semināra laikā vārīja prōsas putru un ķīseli no linsēklām un augļu tējas, un cukura vietā lika kaut kādas stēvijas lapas, kuras es nekad neizmantotu kā cukura aizvietotāju, jo, pirmkārt, tās ir nenormāli saldas, es nezinu, vai tā var būt, bet man šķita, ka saldākas par cukuru, plus, tām ir kaut kāda savāda piegarša, un man tētis šodien pastāstīja, ka bija par tām dzirdējis no kaut kādas kolēģes, kura teica, ka indijā vai kur nu tur tās lapas ir izcēlušās, cilvēkiem no viņām mēdz rasties atkarība - tagad gandrīz sāku apšaubīt rl argumentu, ka visās eirōpas valstīs (izņemot franciju un maķedōniju) tās aizliegts reģistrēt kā pārtikas produktu tikai tāpēc, ka tad cilvēki vairs nepirktu cukuru, jo paši uz palodzes izaudzētu tās lapas. atkarību izraisošas īpašības liekas kā vismaz tikpat labs arguments, ha.


nujā, un šodien neatradās neviens jauns potenciālais informants. pajautāju trīs sievietēm, bet neviena no tām nav makrobiōtikas praktizētājas. laikam nokavēju īsteno publiku. jāsāk plāns b, ehh.