apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

Pagājušajā nedēļā es iemācījos špaktelēt un mest apmetumu. Apmetums - nejau tāds vienkāršais, bet ar faktūru:bezformas plankumi, kas ir iespiesti sienā, kura ir pilnīgi gluda, bet tomēr vietām ir tāda mazliet graudaina. Nu tie, kas ir bijuši pie manis, zin, kādas man mājās sienas. Šonedēļ atklājās, ka man vienīgajai ir talants uz tapešu līmēšanu. Tad nu iemācījos ari tapetes līmēt, un šovakar iemācīšos smuki krāsot sienas.
Vasarā varēs mani uz stroiku vest strādāt :D

Man ir tāda jauka svētku sajūta. Kaut gan paliku mājās, lai mācītos, kamēr ģimene aizbrauca uz laukiem pēc priežu zariem, tomēr jūtos tā jauki. Mājās kuras kamīns, traukā stāv mandarīni, uzkamīnmalas brālīša adventes kalendārs un istabas stūrī vēl nepiekarinātas lampiņu virtenes. Šovakar, kad atbrauks ģimene, pīsim vainagu un iededzināsim pirmo sveci pie vakariņu galda. Pēc tam es logos iekarināšu lampiņas.

Ir tāda pavisam tuva ziemassvētku sajūta. Vakarnakt sniga. Un līdz ar sniegu tā parādījās. Kaut gan tagad arā nos neiga ne miņas, tomēr sajūta nepamet. Un skola iet uz beigām. Vēl divas pretīgas nedēļas un tad jau pēdējā gandrīz brīvā nedēļa. :)

Es ar savu klasi būšu nomācījusies jau pusi no mums atvēlētā laika. Vakar Šarlotei bija bilžu vakars, kurā viņa ar labākajiem draugiem skatījās visādu tusiņu, skoals dzīves un izlaidumu bildes. Pilnīgi viss bija no vidusskolas gadiem. Skatījos un domāju, ka man laikam no vidusskolas nepaliks neviens labs draugs uz mūžu. Pavisam savādi.