| no rīta pamodos un saulē ieraudzīju Jēzu Kristu |
[Apr. 26th, 2014|06:02 pm] |
šorīt man bija sekss ar Jēzu Kristu. es viņu drāzu pakaļā, kamēr viņš pīpēja kaut kādu unģika spaisu (tagad jau vairs nahuj nepārdod, bļe). viņš prasīja man "ak, manas avis, kāpēc gan tik lielisku mantu kā spaiss vairs nevar iegādāties legā-ĀĀĀ-li-ĀĀĀ". kulminācijas brīdī es viņam iegriezu rīklē, pēc tam izrārdīju un pakāru viņu viņa taisnajā zarnā. tā arī Jēzus Kristus vairs nav starp mums, ir palicis tikai Jēzus Pistus. es viņam nepaguvu paprasīt, kāpēc viņā atgriezās, jo man bija pofig. tagad Jēzus Pistus ir miris, tāpat kā mans jēlais, nestāvošais, asiņainais pimpis. |
|
|
| Comments: |
izšņācās punķis pilniigi ;D
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | April 28th, 2014 - 02:58 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
hahah, labais. bet tur tas joks - jo vairāk iedziļināsies sātanā, jo vairāk nonāksi ētiskajā dimensijā, jo sātans nav estētiskais, kā dažkārt visadi jefiņi mēģina sludināt. sātans ir ētiskais vai ētiskā spoguļattēls vai ētiskā deficīts, vai ētiskā noliegums, vai, kā sātanam labpatiktu, ētiskā pārcēlums, pārpakāpe, bet pedlot sātana ūdeņos, mēdz pienākt izšķirīgie brīži (atceries, beigas sātans nodod, atstāj vienu un nogalina), kas dod lielāku iespējamību tavā dzīvē ielauzties Kristum, jo viņš ir absolūtā ētiskuma iemiesojums.
dzīvojot sātana pīzdā, jēzus pīzdā pat iemīzt nevar bļe | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}