|
es tā klusi neuzkrītoši, izlikdamies mazliet neredzams iestarpinu kādu frāzi, kādu modeli, kādu algoritmisko pēcnācēju kā attaisnodams savu vakardienu, kā leģitimizētu niezi, redzi, kā par citiem saka, ka tie jau no agras kājas bijuši cienīgi kādā tēmā izkopuši to un strādājuši šajā laukā, bet es ar pliku dibenu starp ciemiem skriedams uzticību neesmu guvis, reputāciju neesmu stabilizējis, tikai raustījis un pinies, bet. viens vīrs ar divām galvām skrēja pa sniegu bitch. viņš raugās raugās acetons arī raugās. raugās rauga atraugās. vējš dzina diližansi pa sniega piestumto piebraucamo ceļu, pa malkas ceļu, pa pitona migu, pa stigu, tu iegulies tādā pitona gultā un jūties stabils, sienas jūtas stabilas, bet tu pieglaudies pie pitona ārsienām, tu būtu kā apēsts mazs zilonītis, zili rozā no pārkairinājuma, no piepūles pārpūles saspēles atdeves un neko sev lieku neņemdams atģidies aprkitis, tu velc no rīta zeķi kājā kā kolaboracionists, tu esi nospiests pie zemes ar goliātu, ar zobu tarkšķi un trāķiešu morālo kodeksu, tu esi zapte zampas burkā saskalināta klišeja, turpgaitas asimilācija, pulsējošs dieva nieks. es tātad vienā no šiem ieskicētajiem zairas tantes akronīmiem biju saskatījis kaut kādu pūpēžu dzīslu un ņēmos to agresīvi atkasīt mēģinot nesabojāt, bet arī lieki netērgājot par tālejošām sekām sejā, kur vaibsti ar laiku iezīmē tavas iekšējās pasaules aprises un uzreiz var nolasīt ratifikācijas kodu un spriest pie kādas kastetes tevi piesiet, lai strukturētu tuvāko sabiedrību un tev ir jāminstinās kā eksāmenā, kur vārtu virkne pareizaja sabata salašņai pierē ierakstītu kādu atzīmi vai tu tiešām jūties stulbs, bet ar kaulu eklērīti jūti, ka labāk būtu pavirzīt visu šo virzību tādā epitāfijā, kas neliktu vilties taviem iekšējiem grauzējiem, lai tie liktu tevi mierā uz vēl vienu šķērīti un būtu kaut vai pikta, ja tev liktu skriet ar pliku dibenu pa aizsalušu ezeru un šļūcējdievs tev dzītos pakaļ ar amareto glāzē ielietais un sīvais aromāts lingerētos pat stiprā vējā un sildītu iekšējo sūcēju, kaut kur viņam liktu uzvilkt siltus cimdus tādus kas pasargā no klimata ietekmes daudzreiz vairāk kā nepieciešams tikai lai būtu drošs, ka komforta slānis aizsniedzas līdz citadelei un atpakaļ, lai modelētais eklēra apmetnis tevi apņem droši uz visiem laikiem un neliek tev konstanti mēkt. |