|
Jūlijs 15., 2005
01:56 kāpņu telpā šķita, ka aiz muguras stiepjas roka, satrūkos un ieraudzīju, ka sienai tikai nodrupusi krāsa, veidojot baltu, horizontālu švīku, un 'jūrā' neapjēdzu, ka vilnis ir vilnis, bet izbīlī mūkot, centos ieraudzīt milzu zivi. laikam saule
|
Comments:
man akal reizēm kāpnēm pazūd pakāpieni un šķiet, ka krītu tukšumā. bet tas turpinās tikai sekundes esnezincikmazas daļas, tā ka lidojums nesanāk. katrreiz satbaidos gan.
nē. tas nebija tad, kad biju lietojusi reibinošas dziras. tas notika, kad biju ritīgi skaidrā.
mm, man jau ar'! kad iedzeru vispār bailes zūd:) |
|
|
Sviesta Ciba |