Un es atgriežos tajā pašā murgā. viens un tas pats. Saulaino dienu ir pārklājusi piķa melna tumsa. Šobrīd domāju, ko iesākt. Sēdēt savā alā un izlikties, ka manis te nav un esmu pavisam, kur citur, vai doties ielās, paņemt tikai vitāli nepieciešamo, kas ir ūdens, cīgas, grāmata un krosa cimdi. Un mīties līdz spēku izsīkumam. Visi raud. Katrs savā stūrī. A man smiekli nāk, jo tas ir šņabis, kas tek.