ludza - ainiņas

es dzīvoju pagātnes ilūzijās un nākotnes kredītā. man liekas, ka tas bija remarks, kas to teica.

mani vienmēr pārņem tāda skumji smeldzīga sajūta, kad atgriežoties rīgas lidostā, mani nekad neviens negaida aiz tām durvīm, kur parasti stāv sagaidītāji. es vispār gribētu, lai kāds mani kaut kur gaida.

vispār daudzi slaveni cilvēki ir cietuši no kaut kā man līdzīga - piemēram, īvam senlorānam bija nepārtrauktas bailes un vairāki nervu sabrukumi. mocartam, van gogam un veselai kaudzei citu mākslinieciski virzītu cilvēku, izrādās, bijis autisms. šarlote brontē visu savu dzīvi rija nomierinošus līdzekļus (tajā laikā tā bija dzīvsudraba terapija, lai ko tas arī nozīmētu...), jo savādāk viņa nespēja ne ēst, ne gulēt. freids pats cieta no panikas lēkmēm un neirozēm, toties pateicoties tam spēja izveidot savu ārstniecības metodi, kas palīdzēja citiem. ņūtons - vairāki nervu sabrukumi, konstants bezmiegs, apetītes trūkums, vājprātīgs jūtīgums un koncentrēšanās spēju pilnīgs zudums. ņūtons to pārvarēja, septiņus gadus pilnīgi novēršoties no sabiedrības. emīlija dikinsone - pastāvīga trauksmes un spriedzes sajūta, ko viņa mēģināja pārvarēt... dziedot.

tas liek domāt, ka arī es savā dzīvē varētu paveikt kaut ko lielu.