Nu tā... kā jums te bez manis? Skumji nav? ;o)))) tad laikam laiks atskaitīties? ... Tātad.... Viss sākās tieši tad, kad parasti visiem citiem viss jau beidzās... Tātad, kad mums bija tā pēdēja darba diena ? ... ceturtdien, vai ne ? ... tad, iedomājaties- Ceturtdienas vakars, tā ap pulksten deviņiem, kad parasti tautieši iedzer pēdējo tējas glāzi, un jau izlasījuši avīzes, sāk atslābt, laiski sapņo par siltu deķi, vakara seksiņu, un rītdienas .... Nu ja, tieši tai laikā, es arī, sēžot uz sava seksīga dīvāniņa, ar skumjām ievērtēju to sen apnikušo istabas skatu un jau kuru vakaru prātuļoju, par dzīvokļa interjera pilnveidošanu... Un tad pēkšņi ienāca prātā ... a nāfig man jāgaida to atvaļinājumu!!! Nē, nu jūs mani pareizi sapratāt, ...priekšā bija četras brīvās dienas. Vēl kādu brīdi, mans skaidrais saprāts pretojās, bet organisms jau negribīgi kātoja pārbaudīt esošo materiālu krājumus... Nu labi, tapetes es atradu uzreiz, vakars likās garš -sāku griezt tapešu loksnes... –Pēc skaita –Pietika. izrādījās, ka arī tapešu līme, nu tieši tā, kādu vajadzēja –IR. Meklēt tapešu krāsu es jau gāju piesardzīgi. Krāsa bija!!!!... , jo jau jutu – esmu iekritusi!...Atpakaļ ceļa nebija ;o(
Vēl kādu brīdi... kad pārbīdīju mēbeles un cilāju grāmatu kaudzes, mani mocīja doma, vai maz Lieldienu svētkos tā rosīties tādā garā ir Labais tonis ... Bet bija jau par vēlu ...Pulksten vienpadsmitos visa māja bija apgriezta otrādi , tapetes pielīmētas... un mani māca šausmas, tikai iedomājoties, kā es rīt pamodīšos tādā bardaka... bet izvēles vairs nebija ...
No rīta, kad atvēru acis , manī mājoja divas sajūtas. Vispirms, palika bailes pašai no sevis, otrais – sajūta bija tāda, kā agrā rītā pēc nakts orģijas... vispirms , sāpēja visas muskuļu grupas – pat tās , par kurām biju aizmirsusi , otrkārt, spriežot pēc visa tā orģija bija mana dzīvokļa robežās ... Izdzēru rīta kafiju, paskatīju tapetes – izskatījās jaukas un gatavas krāsošanai ... Vairs nebija kur sprukt ... Un ķēros pie pindzeles, uz pusdienas laiku jau noklāju otru kārtu ...
Nu viss galā ... Esmu lauva, vai ne? ... Protams, ar to interjeru gāja visādi ;o))) Pirmais, par ko biju pārliecināta, tas, ka tie grāmatu plaukti, kas aizņem visu sienu līdz griestiem, man psiholoģiski nospiež... nu tai ziņā, ka tie klasiķu gara darbi rada mani nepilnvērtības kompleksus... Tāpēc, vispirms grāmatu plaukti tika tīri tehniski sadalīti (četrās daļās) un daļēji pārcelti uz koridoru... Palika vieglāk elpot . Nākošais pārcēlu datora galdiņu uz citu vietu uz uzreiz pazuda internets – biju šausmās. Sazvanīju Lattelekom operatori – izrādās ir kaut kāda mistiska podziņa, kas jānospiež un internets ir atpakaļ ... ;o) Nākošais pārsteigums bija, ka daļa no plaukta atdūrās pret kontakta ligzdu un gandrīz izjauca visus plānus , Sapratu, ja sākšu ilgi domāt, tas mani dobeigs! Tā mēbelē tika radīts caurums „dabīgā ceļā ar āmura un skrūvgrieža palīdzību! ;o))) Kas tur vēl bija – izrādījās, ka viens plaukts ir garāks par 4cm, nekā man likās pirms tam... ai, nu tas ir sīkums( nē jau es viņu nenozāģēju, protams ;o)) bet vairs uz tādām lietām neparakstīšos ... varbūt... ja nekas cits prātā neienāks ... Tagad Man priekš pilnas laimes vajag stilīgu kompjūtera krēslu un jaunu televizoru ... Vairāk neko negribu ... šodien ;o)) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}