klasika

Ja man būtu krāniņš (cik neforši izklausās šis vārds, vairākkārt galvā skandinot, jo visi šajās mājās kaut cik normāli ļaudis jau ir saldā dusā), tad šodien būtu bijis Ženija. Iedomājieties, cik labi, ka zina atbildes uz visiem jautājumiem, ko uzdod, bet cik apgrūtinoši ir pašam ko darīt, ja nemitīgi kāds skatās pār plecu, lai patraucētu ar kārtējo jautājumu. Tas ir kā mēģināt dzert sen sakārojušos alu no pudeles, kad lūpas pieplok pie malas kā Lampetra fluviatilis un figu dzeršanai vien sanāk.