Mon, Jan. 16th, 2012, 10:28 pm
Darbi un VIŅŠ!!!

Wii, varbūt, ka nokomplektēsies beidzot Taro kursiņš. Tas būtu ļoti jauki.
Man tiešām gribētos to tā pa smuko izdarīt, ir jaunas idejas, ko mācīt cilvēkiem, tas man tiešām patīk.
Bikšu jautājums tiešām aktuāls - fui, kā gan es to pacietīšu :D
Vēl šis un tas. Un es gribu savu mājaslapu, nu ļoti gribu, tiešām :( Bet nez, nez kad vēl būs...
Daudz viss kas jādara un šobrīd tiešām sāk veikties arī kaut ko izdarīt līdz galam.
Tas viss ir ļoti jokaini un tracinoši... visas tās emocijas saistībā ar ceturtdienu. Interesanti, ko man tur teiks...? Gandrīz vai ir sajūta, ka tas nebūs par mani.
.
Un pēc tam jau drīz klāt 21. janvāris kad - wiiiiiiiii!!!!!!!!!!!!!!!!! Jūtos sajūsmā par iespēju atkal tikt klāt savam cepumiņam, murrrkt, es viņu laikam nožņaugšu un izplēsīšu kušķi matu. Es tiešām jūtos arvien noilgojušāka un trakāka, man jau bija aizmirsies, kāds viņš īsti izskatās, bet tagad viss nāk atkal atmiņā, gribas turēt rokā viņa dāvināto akmentiņu, ko sarkanā maisiņā nēsāju vienmēr līdzi, gribas blenzt uz viņa bildēm un es jūtos arvien laimīgāka un laimīgāka.
Nevar taču būt, ka viņš būtu pēkšņi mainījies..? Nē, es nepieņemu. Viņam būs tie paši vējagrābšļa mati, tas pats platais smaids, ar kuru mani varētu ievilināt lauvu bedrē, tie paši bērnišķīgi valdzinošie smiekli, tā pati jaukā, siltā smarža un stiprais apskāviens.
Es gribu ar viņu kopā gulēt sniegā un izbaudīt kādu no viņa melnās jostas paņēmieniem, lai mani tur iemestu :) Diez, vai viņš Meksikā būs gana daudz trennējies, lai varētu atsākt mācīt tās jokainās, mazās, trūcīgi tērptās meitenītes, kuras viņam visu laiku karas kaklā? :D Jā, ir priekšrocības būt karatē trennerim :D Un es saprotu tās meitenītes.
Murrr, murrr... ir dažas būtnes, kuru priekšā man ir gandrīz vienalga, ko kāds man var pateikt par manu dzīvošanu, nedzīvošanu un cik ilgi dzīvošanu, un par būt un nebūt brēkuļiem, tik vabrūt būt vai nebūt krūtīm gan būtu sāpīgāks jautājums... Tas ir tik satraucoši un fantastiski, ka vismaz kādu laiciņu man prātā būs tikai ieķerties sprogainos, blondos matos un viss pārējais būs pilnīgi vienalga, sakiet, ko gribiet, ir tik maz lietu, kas varētu būt svarīgākas par šo atkalredzēšanos ar manu eņģeli :)
)O(