Dialogi Ar Kādu Neprātīgo - katram sava sāpe [entries|archive|friends|userinfo]
simtgadīgsbērns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

katram sava sāpe [Dec. 22nd, 2008|11:06 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]
[Current Mood |fui]
[Current Music |no music]

- zīmē apsveikumus?
- neredzi?!
- redzu... klau, atceries, ko L teica par matiem?
- nē-ā..
- nū kā, viņa teica, lai mēs neļaujam sev negulēt vairāk kā 4 diennaktis.
- lekcijā?
- nu jā.
- par to nosirmošanu?
- ugu.
- a kas ir? starpcitu - kā tev mana kartīte?
- parādi.. izskatās pēc trim buratīno.. :D
- tie ir rūķīši!
- es sapratu, tikai tu viņiem garākus degunus piezīmē un būs īsti buratīno.
- jā, labi! tie ir trīs buratīno, kas taisa sniegavīru - super!!!
- ko tu dusmojies? īsti ziemassvētki :D vispār gribēju tev pateikt par tiem matiem. es sev šodien vienu sirmu atradu.
- tūlīt ņemšu un izdzēsīšu.
- ko tad?
- visu!!!
- iedomājies, viņa teica, ka varētu rēķināties ar kādu 3.o kursu, bet ka pirmā vidū.. es biju šokā!
- kā es varu zīmēt ziemassvētku apsveikumus, ja man nav ziemassvētku noskaņojums?!
- hm, nezinu. mums vēl 9.kl. vācu valodas skolotāja brīdināja, lai mēs valkājam galvassegas ziemā, jo viņa, redz, 20 gadu vecumā sāka nosirmot.
- un kur lai es ņemu ziemassvētku noskaņu, ja pat pa tv rāda visu, tikai ne ziemassvētku filmas.
- es vienmēr valkāju cepuri, ne tāpēc, ka baidījos nosirmot, man jau tā melanīna pat par daudz.
- mums unītī vsp nekādas semestra beigu sajūtas nebija. pēdējajā dienā rakstījām k.d. matemātikā!
- vsp ir arī versija, ka uztraukties vajag mazāk un domāt arī, tad viss būs labi.
- nē, es, protams, varu sazīmēt kkādas bezpersoniskas sniegpārsliņas, bet būtu muļķīgi..
- man jau nav nekas pretī pret nosirmošanu, bet tikai pēc tam, kad būšu sev piemeklējusi 'īsto'. kas tad mani tādu ņems?
- eh. labi vien ir es dzēšu ārā.. meklēšu iedvesmu dziesmās.
- tu mani vispār klausies?
LinkLeave a comment