| palaid freijā, vēstule Mandelam |
[Feb. 4th, 2011|02:14 pm] |
aiz loga dūšīgi ūjina vējš, ka tik nav Katrīne. izgāšnakt augām stundām pa ielu ar objektīvi lielu troksni lidoja virkne neidentificētu objektu. atlikšu izjādi pa Rijādu, pulka lasāma un rakstāma, āmen.
paldies, pakkavnieciņ, par pukstu. es Mārtiņu esmu saticis tik trīsreiz, pie Gaujas. kā jau rokzvaigzni, augstprātīgi ignorēju, sarunu neinjecēju. tagad drusku žēl. parasti es savos pātaros ar jaunām redakcijām neiejaucos, bet šodien pirmspēdējam vārdam piedvesu Frei- klāt. un sasmējos bez vārdiem. par mirušiem labu vai sliktu? par mirušiem vaig lūkot tā, lai būtu ārpus laba un slikta, tās ērtās žalūzijas.
ja godīgi, aizmirsu, ko Jums vēlējos sacīt, Mandelas kungs. un tas nav ne slikti, ne labi. tas ir kā par mirušajiem.
(ņirazborčiva) Ave, Cæsar, morituri te salutant! |
|
|
