Pēdējās pāris dienas visai aktīvi aizraujos ar darbību, kas saucas - domāšana. Vakar par draugiem domāju. Un, nu jā, biju spiests nonākt pie secinājuma, ka man vairs nav neviena patiesa Drauga. Drauga, ko rakstīt ar lielo burtu. Cilvēka, kas saprastu tevi no pusvārda un vispār bez vārdiem. Cilvēka, kuram tu vari stāstīt visu, visu, visu un nebaidīties, ka tevi nopels, apvainos par nepareizu rīcību, nesapratīs.
Ne reizi vien esmu dzirdējis tekstus "
tev jau ir labi, tev vienmēr ir tik daudz draugu, ar kuriem satikties, parunāties, ja ir sūdīgi un tā" stilā, taču nav jau patiesībā. Draugi parādās brīdī, kad kādam no viņiem gribas kompāniju iedzeršanai, gribas pusdienās tikt, naudu aizņemties, biljardu uzspēlēt, labi laiku pavadīt. Man gan vai vairāk liekas, ka tie nav draugi. Labi paziņas labākajā gadījumā.
Nē, es meloju, man ir daži Draugi. Taču es viņus nesatieku. Kaut arī Draudzība pēc savas būtības ir altruistiska, es jebkurā gadījumā baidos, ka man nav ko pretī piedāvāt. Esmu sevi izsmēlis līdz pēdējam. Esmu tukšs.
Esmu ierāvies savā kūniņā, cik dziļi vien iespējams un
pa purnu ikvienam, kas uzdrošināsies līst līdzi.
Poll #6449 Friends...
Open to:
All, results viewable to:
NoneVai Tu sevi uzskati par manu draugu? Ja nē, tad Tavs variants.
Vai Tu mani uzskatu par savu draugu? Ja nē, tad Tavs variants.