Kaķi un grāmatas. 1. daļa
« previous entry | next entry »
Apr. 22nd, 2025 | 01:38 am
Miha Kovāčs savas grāmatas "Lasu, tātad esmu. 10 iemesli, lai lasītu grāmatas digitālajā laikmetā" nobeigumā raksta:" Tikai prasmīgs lasītājs sapratīs atšķirību starp neparedzamo Šrēdingera kaķi un paredzamāko Kovāča kaķi".
Reizēm šķiet, ka parastie kaķi arī ir diezgan neparedzami. Protams, nav tā, ka mājas kaķis var būt vienlaicīgi gan dzīvs, gan miris, bet kaķi reizēm var tālu aizklejot vai pazust. Tad cilvēka prātā tiešām uz brīdi kaķis var būt tikpat neparedzams, tikai ar mazāku varbūtību, ka miris. Esmu vai neesmu kārtīgi iedziļinājusies tekstā?
Bet tā galvenā iebilde ir par apgalvojumu, ka lasītāji ir empātiskāki. Liela daļa ir, bet man šķiet, ka tikai vien grāmatu lasīšana to nenosaka. Visvairāk patika 9. punkts, ka lasīšana ir piepūle. Līdz ar to
grāmata aicina uz nevairīšanos no grūtībām. Un tad jau arī pēc kalnā kāpšanas radīsies lasītprieks.
Reizēm šķiet, ka parastie kaķi arī ir diezgan neparedzami. Protams, nav tā, ka mājas kaķis var būt vienlaicīgi gan dzīvs, gan miris, bet kaķi reizēm var tālu aizklejot vai pazust. Tad cilvēka prātā tiešām uz brīdi kaķis var būt tikpat neparedzams, tikai ar mazāku varbūtību, ka miris. Esmu vai neesmu kārtīgi iedziļinājusies tekstā?
Bet tā galvenā iebilde ir par apgalvojumu, ka lasītāji ir empātiskāki. Liela daļa ir, bet man šķiet, ka tikai vien grāmatu lasīšana to nenosaka. Visvairāk patika 9. punkts, ka lasīšana ir piepūle. Līdz ar to
grāmata aicina uz nevairīšanos no grūtībām. Un tad jau arī pēc kalnā kāpšanas radīsies lasītprieks.