"Ā," es atbildēju un sāku ātri un lielā straumē stāstīt par visiem mājdzīvniekiem, kas man reiz ir bijuši un tad nomiruši. Pusceļā attapos un aprāvos, un apjautājos, cik vecs bija kaķis. "Sešpadsmit vai septiņpadsmit gadi," viņa pateica.
"Tad jau ļoti vecs bija."
"Nu... jā. Vispār es tagad domāju, vai nevajadzētu sunīti paņemt."
"Jā, tas varētu padarīt dzīvi mazliet jautrāku."
"Jā, būtu jādarbojas." Viņa uz brīdi pieklusa. "Nezinu gan, vai man sunim pietiktu uzmanības un mīlestības." Vēl brīdis klusuma. "Man pat vīrietim nepietiek," viņa piebilda.
Viņa noteikti būs kādā no maniem stāstiem. Ja nav jau visos.