šogad pavasaris nav izšķīlies kā bērnībā
mīļuma apsarmojis cālēns uz plaukstas
šogad putni debesīs kā skābēti gurķi lido
kā uzkoda pasaules kāri atplestajā mutē
šogad es sabāžu acīs un ausīs pāris sauju
karstu akmeņu no savas dzīvotdziņas pelniem
........ne.........ne...................
..........redzēt.....dzirdēt............
vien strauji lejup krist un bezcerīgo lūgšānu
aizmirstot es ievīkstos šīs zemes plaisotā
garozā kā asiņainā bezizmēra līķautā
un gaidu kad dzimšu vēl