Oct. 24th, 2006 @ 10:46 pm (no subject)
About this Entry
Tu saki?
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
šovakar, kad ar vienu viņķeļdeju netiku galā, sēdēju malā un skatījos uz to priecīgo ļaužu pulīti, kuri tur aizrautīgi lēca līnijdanci un sapratu, cik ļoti man tas ir pēdējos divus gadus pietrūcis. un pat varbūt ne tik daudz tā pati dejošana, cik tas fīlings - mūzika, aizrautība, azarts, smaids un applausi pēc dejas sev pašiem...

feini.
[User Picture Icon]
From:[info]lapsa
Date: October 24th, 2006 - 11:03 pm
(Permanent Link)
yesss! :)
[User Picture Icon]
From:[info]puce
Date: October 25th, 2006 - 11:09 am
(Permanent Link)
nu jā :-)
mums vakar viena vēdera dejotāja uzstājās. un es tagad nesaprotu - it kā liekas, ka vēderdejas tomēr nav manējās, es sevī nejūtu tik daudz sievišķības un līganības, no otras - varbūt tieši to man vajadzētu, lai sievišķība paplauktu? nezinu. droši vien tomēr vajadzētu pamēģināt, lai saprastu - mojo iļi ņe mojo.
From:[info]lapsa
Date: October 25th, 2006 - 01:09 pm
(Permanent Link)
taisni tā - ir jāpamēģina, lai saprastu - katram savs piemērotāks - jāsajūt uz savas ādas