| |
[21. Okt 2013|02:39] |
|
gribas vienīgi iespītēties, tā uzreiz pret visu. tāda milzīga spītība, kas nekad nebeidzas labi. vienmēr tad pašai jāiet un jā-piedodas atkal un jāsalīgst un jāizskaidrojas un varbūt pat jāraud. reizēm tam vajag gandrīz desmit gadus, bet tik un tā. un nu jau paliek bail. pieredze, ha!!!! ai, bet man tā gribētos iespītēties, aizmigt un nepamosties un lai viss tieši tā arī beidzas, tepat sevī. negribu drāmu. par spīti negribu. |
|
|
