|
Jūnijs 25., 2005
 | 17:04
Pēdējā laikā tāda sajūta, ka dzīvē viss notiek bez manis, ka es vairs nepieņemu lēmumus - precīzāk, es vairs nemeklēju risinājumu, man tiek iesniegts objektīvi labākais lēmums, un man atliek tam tikai piekrist, un nepiekrist ir iespējams, bet stulbi, jo visi pārējie risinājumi ir aplami,
un ej nu saproti, vai man pašai tas patīk vai ne; tāda dabiskā plūduma sajūta, kas nograuj pēdējās ilūzijas par brīvās gribas esamību vai vismaz praktisko noderīgumu. Ej nu saproti, vai es esmu pietuvojusies dao vai pazaudējusi pati sevi, vai arī tas ir viens un tas pats, ej nu saproti, vai man tas patīk vai nepatīk, ej nu tiec galā ar sajūtu, ka ir gluži vienalga, vai man tas patīk vai nepatīk, jo tā vienkārši ir.
Diskomforts par to, ka nav diskomforta. Tehniska problēma.
Debesīs ieplīsusi vētra, ļoti lēni, klusi čukstēdama līst, bet manī ir saule, un tā kveldēdama riet.
|
Comments:
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ibio |
|---|
| Date: | 25. Jūnijs 2005 - 17:17 |
|---|
| | | (Link) |
|
tad jau virzies pa pareizo celju
es arii gribu lietu
iziet uz balkona un baudiit ka piles sitas sejaa, tas karstums jau apnicis ...... |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
