jau 2. reizi 2 dienu laikā ļoti iekodu sev mēlē, nu, tā, ka ja vēl bišku dziļāk, tad galīgi gaļa rēgotos. tagad saēdos Rududu, karamelizēto, iebiezināto pienu un vispār..šodien nosvēros, kad biju pie māsiņas, kad viņa uz mana puna, kā jau biju domājusi, uzsmērēja Fastumgel, un par savu svaru biju vienkārši satriekta. psc, kaut vai neko vairs neēst, bet nevar jau tā, ēdiens kārdina, vilina un liek sevi ēst un tīksmināties par apēsto un garšīgo. domāju par tiem daudzajiem kilogramiem, bet pati paralēli ēdu siera plāksnītes. nu Pata! nāc pie prāta. velns, tie vārdi ir tik tukši, es pilnīgi rakstu autopilotā. pati sūdzos, bet neko nedaru lietas labā. neko arī nespēju mainīt, nav apņemšanās, bet vajadzētu, oj kā vajadzētu!
un bāc, stulbā stulbene! tak saņemies vienreiz, izmācies vakarā un necelies no rīta kā pēdējā idiote, nav jēgas, NAV! pie pc tu paspēsi vēl atsēdēties, kaut vai tagad.. es sevi nicinu. noteikti, ka degšu elles ugunīs, bet varbūt tā arī būtu labāk..?
BET, lietas, kas šodien bij jaukas: informātikā dabūju 9, un mājās iemācījos atvērt metāla bundžu, nu, ar to attaisāmo. agrāk nemācēju un tagad jūtos foršāka.

un vēl par svaru..es NEKAD nebūtu domājusi, ka varu svērt TIK daudz. un bļe, es nevaru saprast no kā tik daudz kg nākuši klāt. es ēdu daudz, bet ne jau tik šausmīgi. un neizskatos tik briesmīgi, vismaz man tā liekas, bet tas skaitlis ir biedējošs. es galīgi paspēšu iegrimt depresijā par šito, pilnīgi jūtu.