27 Janvāris 2011 @ 20:38
Un izrādās es esmu mazliet dons kihots. jāpiekrīt, neko nevar darīt.  
Nemodiniet mani ar cīruļiem - tik vien lūdzu.
Šī visa ir mana kola. Šis ir mans gulēšanas laiks.
Cik jauks ir spilvens, kad auksts.
Un pirms mēs aizmigām, pirms aizmigām...

Dienas kā sviedri, tu stāvi un dziedi –
Viens pats visu laiku, bet nepietiek...

Dusi nu, ka dusi ar sāniem uz kreiso pusi
Un dzirdi, kā tik klusi krūtīs runā tavs gulēšanas
laiks.
Cik jauks ir spilvens, kad auksts.
Un pirms mēs aizmigām, kad pavisam aizmigām...

Dienas kā sviedri, tu stāvi un dziedi –
Viens pats visu laiku, bet nepietiek...
Met nost tās drēbes, gar ausīm laid mēles,
Nāc blakus un guli līdz vasarai...


Redz izrādās viņam ļoti labi sanāca paust manas ziemīgās emocijas dziesmā.
Sildos te pie sveces, klausos mūziku un skatos tv, kam ir noslēgta skaņa.