14 Oktobris 2013 @ 21:55
B. Pasternaks "Doktors Živago"  
Nespēju sagaidīt mīlas ainu.


Dažus citātus gribās iegrebt galvā.
Ak jā, sviesta ciba ir mana galva.

"Tik lielā tālumā likās: sniegpārslas, gandrīz nekustēdamās, stāv gaisā, tajā gausi nosēzdamās, kā mēdz grimt ūdenī samirkušas maizes drupačas, ar kurām baro zivis."

"Šajos mirkļos šķita saprotams, kas nakts ēnām liek šalkt un liekties citai pret citu un ko tās cita citai čukst, tik tikko kustinādamas miegaini smagnējas lapas kā neveiklas, šļupstīgas mēles."

"Pa atvērto vēdlodziņu plūda iekšā pavasara gaiss, kas smaržoja kā tikko aizkosta frančmaize."