|
vakar biju pie bartalomeja antužāna nu pasaki pasaki tu jau pats nesaki. ja es būtu simis, man tā riebtos, kad un kur, es vispār tā lēnām izslīdētu un tad pārtaptu par nāciju. man jau vispār negribas neko stāstīt, pasaule taču ir pieaugusi un nobriedusi nevienam nav daļas gar ķēmošanos viss notiek pa īsto. pat ja sautējumā iekrīt stieple, tas ir kā kaplis tavā dārziņā, viņš strādā, tu viņam uzticies un galu galā viņam ir arī kaut kādas robežas, kurās viņš var spēt un būt jēgpilns kaplis kurš dara savu darbu turās tavās rokās un tu viņu nelaid vaļā, jo tev gribas zemenes un tu ej uz pludmali pēc viņām. man priekšā gāja pupa un tu viņai zini ka tu viņai zini, ka var būt tāds izbrīns par bērnu spēlēm par nebeidzamiem vārdu plūdiem un tad viņš bija tas gramatologs kurš bija atradis tādu kā grafomāna saukli un tu viņam to uzsauci un viņš sakautrējās un viņš bija kautrīgs kā zirņu zupa. es viņam rādīju leciņu un pelēcīti un viss libido bija izgaisis no viņa sacītā, ja viņš bija pilnīgā mierā ar sevi un negribēja nekur iet urpināt sienas lai tās sagāžas vienkārši viņš sāka aprakstīt ceļazīmes kur tāds vairāk laukums balts tur viņš savu mākslu kar es viņam biju līdzās būtībā tāds kā līdzzinātājs un brilles jūrā pazaudēju un ar bmw x5 braucu jūrā un ar x7 un ar m klasi un ar tu klasi un tad vēl visi tie aziāti kas lido pa gaisu izkrituši no lidmašīnas ja tu redzi miljons ķīniešu dronus kas aizsedz debesis divpadsmit kilometrus garā joslā tad zini ka viņi katrs ir gatavs uzupurēties savu mašīntehnoloģiju un bioloģisko kompjūtāri un viņi nafig laižas lejā pa seju pa seju bom bom botanica bombata mēs nedzīvojam āfrikā un antarktīdā arī nē mēs cepjam gaļu spānijā un portugālē un pie daiņa īvāna uz dīvāna un pie māra gaiļa kabatā un pie zaigas kad viņa ko viņa dara uz čaka ielas bēdīga jā viņa iet uz darbiņu tikai lūdzu nevērsiet pret mani regresu es esmu kadevārs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
