04:43 pm:
Esmu ticis līdz lidostas uzgaidāmajai telpai - vienīgajai vietai, kas nemeiko sensu bez mūzikas ausīs. Midžeti, invalīdi, pārkrāsojušās meitenes savādās platmalēs - gīki, frīki un nekurienes profesori apdullušiem pauriem. Drošībniece atņēma ciemakukuli tēvam, noteikumi paliek noteikumi, viņa līdzjūtīgi noteica, tad paslavēja meitas pavārmākslu. Kā misters Džounss starp dunču rijējiem - vai varbūt otrādi.
Svešatnes gada ceturkšņa bilance: bālāka, slimāka āda, mazliet iekritušas acis, mierīgāka, pilnāka sirds un daudz padarītā - bet galva nupat jau sāk iet tukšgaitā, cerams vēl mēnesi pusautopilotā izturēs, citādi tēli gūs virsroku. Bet gan jau tagad lauku darbi noliks tos vietā.
