| Sep. 13th, 2008 03:10 pm vakar aplipām ap darelu, tonija trīspadsmitgadīgo dēlēnu. bet burvīgs bezgala. šķelmīgas actiņas un krutā puika paskats, bet patiesībā tāds kautrīgs un mīlīgs.
'neparasti sakarīgs tonija dēlam,' secināja liza, +- taisni tā.
un tad, kad mēs braucām mājās piesmēķētā mašīnā, pret stiklu sitās lietus jūra, skanēja abba... sajutos laimīga kaut kādā jaunā veidā.
mazpilsētīgā.
šorīt spīdēja saule un vanagi meta lokus zilās debesīs.
un tad vēl man jāaizdomājas par andrē, vienu no mūsu 'studentiem', krāšņu un lecīgu ebrejieti ar košām drēbēm un sarkanām lūpām.
meitenes vienbalsīgi nolēma, ka pēc divdesmit gadiem izskatīšos tieši tā, it sevišķi pēc tam, kad abas sēdējām un aktīvi pļāpājām par kusturicu un izraēlas kino.
bet tad man vēl tik daudz jāstrādā pie sava asuma nenožēlošanas. vai nu nekad neizspļaut vārdus vai arī nekad neņemt atpakaļ.
pagaidām esmu kliba lapsene. Leave a comment    |
