Rīt ir desmitā svētdiena no vietas.
Paldies Tev, Dievs, par man ik gadu doto iespēju - pavadīt Ziemassvētku-Jaungada laiku mājās ar ģimeni, dodot man iespēju tikt pie brīvām dienām, miera un pilnīgas ārpasaules aizmiršanas! Nav tā, ka es ļoti vēlos atgriezties dzīvē, kaut arī katras nākamās dienas perspektīva būtībā rāda, ka nesīs tikai prieku un patīkamas nodarbes...vienkārši mājās ir ļoti labi. :)
Nezkādēļ esmu kļuvusi ļoti emocionāla pēdējās dienās - vairākkārt gandrīz sāku raudāt, redzot vienkāršas situācijas TV vai žurnālā. Nu visu parasto šļuru - gada notikumu apskatu, holivudas filmas vai animal planet...visu, kas parasti nesagādā nekādas emocijas - šobrīd es varu raudāt uz līdzenas vietas.
I don't believe in the two years...I need you now!