cilvēkiem mirst nost citi cilvēki, un viņi par to bēdājas. tas ir normāli, bet es nemāku pateikt neko mierinošu, jo mani uzskati par nāvi ir tik ļoti atšķirīgi. nelāgi. es acīmredzot nevarētu būt kapelāns.

pilna pasaule problēmu

un es nemāku pieklājīgi atšūt cilvēku, kas beidzas ar to, ka ir histēriski jāraud, jo man ir pretīgi, ka man uzmācas. pat, ja es uzskatu, ka patīkama persōna un tā, tas tomēr ir šausmīgi.

toties ir ļoti jauki spēlēties ar rotaļu lācīti, it īpaši, ja tas ir pareizajā izmērā kā vinnijs. esmu par spēlēšanos ar mantiņām, un kad man būs bērni, es spēlēšos arī ar viņiem kopā, un man patiks. jā. lūk tā.

un vēl es izdomāju, ka man noteikti ir kāds, kas mani visu laiku izseko, jo pēc filmas vertigo sapratu, cik tas ir sasodīti vienkārši, jo cilvēks, kurš, kā es, nedomā, ka ir kāds iemesls, lai viņam sekot, nemaz nepamanītu, ka tas notiek. jā, tātad - mani droši vien izseko tas pats vampīrs, kurš manī ir neprātīgi iemīlējies kopš tās reizes autōbusā. un pa naktīm viņš skatās, kā es guļu, ho hō. un tāpēc dzīvnieki mēdz trakot. viņam bieži nav, ko darīt, tāpēc viņš vazājas man pakaļ pa ieļām un skatās, kā man iet. varbūt. droši vien jau nē. bet tas būtu forši. viņš noteikti mani izglābtu, ja es mēģinātu izdarīt pašnāvību, ielecot daugavā. eu, varbūt jāiet pamēģināt, tad es uzzinātu patiesību. kaut gan, ja nu viņš mani vēro, viņš noteikti lasa arī manus ierakstus šos, un tad viņš zinās manu plānu, un par spīti nenāks izglābt, lai būtu drošībā. bet, paklau, ja tev, vampīr, ir tikai tā problēma, ka tu esi vampīrs, tad viss ir ok, jo man vienalga, un mēs dzīvosim laimīgi līdz mūža galam. jo vampīrs taču nav vīrietis, un varbūt man pat nebūtu pretīgi. njā.

un vēl es gribu uz zoodārzu. un vēl man ir jauna pase, kur es izskatos laimīgi apnarkojusies. un vēl es šovakar neeju uz koncertu ar ģimeni, jo gaidu, ka varbūt vīrietis nāks ēst ar mani vakariņas, jo vakar nenāca, bet teica, ka drīz. bet droši vien nenāks. tad es adīšu šalli un varbūt ēdīšu vakariņas sava vampīra sabiedrībā.