Vakardienas atkal redzēšanās pirmās minūtes noteikti nebiju iedomājies tādas, bet nu tomēr patīkami redzēt viņu darbībā.
- darbā pat ārpus darba laika?
- o jā. Nu, ejam meklēt vēl kādu epileptiķi?
Patiesībā jau nav smieklīgi, bet cik labi, ka apkārt gadās zinoši + labi cilvēki. Iesēdinājām nabaga onkuli taxi un nosūtījām uz slimnīcu.
Jap, tā iesākās randiņš. Vēlāk jau tiku izvārtīts sniegā, bet paguvu arī atriebties. Pēc 2h pastaigas pa Vrīgu, nopirkām karstvīnu [ es protams sev alu] un devāmies uz manu rezidenci. Viss, ko sarkanvīns var izdarīt ir patīkami piesmaržināt māju un iedot vaigiem sarkanu nokrāsu.
Šodien maksimāli vārtījos pa gultu, jo šovakar LV ielido mans sen gaidītais Delfs ^^ Jāiet taču naksnīgajā pastaigā kā vecajos labajos laikos un jāiztukšo kādu dienu viskijs divatā.
Uzzināju, ka hudā slidotava top. Nu, neslikti, bet nekad nebūs tā, kā tajos laikos, kad vēl senči mācījās un slidotava bija pie pašas skolas, un hokejs bija daļa no dzīves. Kas tagad tur būs? Grubuļaina, sasalusi ūdens platība ar tūkstošiem spiedžošu, puņķainu sīko uz tās.

Vācu saldumus laikam vairs redzēt negribu. Patiesībā vispār neko saldu. Nu vismaz uz laiku.