Mūžīgi sievišķais...
- Un tad viņš tā gulēja uz dīvāna, čokurā sarāvies, - man stāstīja AT. - Tas lecīgais spāņu puisis, kas atbraucis ciemos pie G. No sākta gala man viņš bija licies netīkams, iedomīgs un dumjš. Bet torīt, kad, zobu sāpju mocīts, viņš gulēja uz mūsu viesistabas dīvāniņa, sačokurējies un kunkstēdams...es nezinu, kas ar mani notika. Es skatījos uz viņu - mīļo, slimo puisīti, tik ļoti kopjamu, saudzējamu, mierināmu un lolojamu - man sāpēja krūtis, it kā tūlīt būtu jāsākas laktācijai, es metos uz virtuvi vārīt kumelīšu tēju, un teicu sev: "Nomierinies, nomierinies, viņš ir atbraucis pie tavas labākās draudzenes, tu nedrīksti uz viņu tā skatīties..."