''Bēgt, vienmēr bēgt un skriet bez apstājas. Līdz beidzot kādudien apstāties un, skatoties cieši acīs, pateikt: tu man esi vajadzīga, patiešām. Un tam noticēt. Tas būtu tik skaisti - nesmieties, nedaudz baiļoties, riskēt, izdarīt kaut ko jocīgu, piemēram, pasniegt ziedus ne tikai 14.februārī vai drāzties skaidrā prātā.''

Tātad beigšu dauzīt bumbieri un aizkulšos pastaigāt pa parku un apmainīties ar gifty-gifts.