es ienīstu, ka cilvēki reizēm uztver ākstīšanos/muļķības/jokus nopietni
es ienīstu to, ka arī es pati. haha
es ienīstu, ka reizēm nesaprotu kādu vārdu nozīmi
es ienīstu, ka man vajag protestēt pret kaut ko, ja esmu neapmierināta /jā, nu jā, avantūra(!) gan ir darbība, kuras rezultāti atkarīgi no nejaušības!!! un spontānas darbības haha/
es ienīstu, ka es tagad nevaru lasīt, jo neaizgāju uz bibliotēku tāpēc, ka man svarīgāk bija pagulēt vēl minūtītes un tad stundas
es ienīstu, ka man ir laiks darīt visādas muļķības, bet man nav laika aizbraukt, piemēram, šodien pie elīnas
es ienīstu, kā es izskatos visās dokumentu bildēs /kāpēc man ir talants izskatīties īpaši neglīti?/
es ienīstu sūdīgas filmas.
es ienīstu, ka nevarēju izdomāt, ko skatīties tāpēc.
es ienīstu, ka man pēdējā laikā sanāk kļūt sentimentālai skatoties kādu filmu, piemēram. es neatceros, ka iepriekš es kādreiz būtu raudājusi kādas filmas dēļ. bet.... aaaahhhghghhghhghghhg kas ar mani?!?
es ienīstu, kā ikviens var būt sarkastisks virtuāli, bet savādāk?
es ienīstu, ka es varirāk negirbu runāt ar kādu, ko senāk gribēju
es ienīstu, kad man nav taisnība
es ienīstu, kā cilvēki tiesā citus cilvēkus
es ienīstu, ka man nav par ko priecāties tieši tagad
es ienīstu, ka man sāk sāpēt mugura, jo es nesēžu tā, kā vajadzētu un būtu pareizi
es ienīstu, ka man nedaudz jau sāp arī acis no ekrāna gaismas
es ienīstu, ka es rakstu te visu, kas man nāk prātā
es ienīstu, ja man kaut ko jāizvēlās
es ienīstu, kā šitas gan jau izskatās pēc tīņu trakuma, emo-izdarībām un tā tālāk
es ienīstu, ka tu tā arī domā
es ienīstu savas bailes no tumsas vienatnē
es ienīstu savu fantāziju tumsā
es ienīstu, kā es spontāni nogriezu savus matus un tagad gaidu, kad ataugs
es ienīstu karstumu
es ienīstu, ka mana sega ir pārāk nezinu kāda un spilvens arī slikts
es ienīstu, ka man ir jādīdās ilgi, lai aizmigtu
es ienīstu bezmiegu
es ienīstu, ka reizēm nevaru piedot vai atvainoties
es ienīstu zobārstu
es ienīstu, ka man garšo saldumi
es ienīstu, ka man nav slinkums ēst un izdomāt kaut ko cept vai vārīt naktī
es ienīstu drupačas gultā
es ienīstu netīras rokas uz manām mantām
es ienīstu, cik bieži es gribu mazgāt rokas
es ienīstu savu slinkumu
es ienīstu, ka es nedaru to, ko gribētu
es ienīstu, kad es gribu kaut ko runāt un kādam tas šķiet bezjēdzīgi
es ienīstu ūber-reliģiozos cilvēkus, kas tādi ir tikai noteiktā laikā un vietā, kad tas ir izdevīgi
es ienīstu liekulību
es ienīstu reliģiju tā, kā tā tiek pasniegta
es ienīstu, ka es nezinu visu, ko es gribētu zināt
es ienīstu to, cik muļķīgi tas ir, ko es rakstu pašlaik
es ienīstu, ka man apnika
es ienīstu, ka es tagad bezmiega dēļ meklēšu citas nodarbes
es ienīstu, ka man neatraksta
es ienīstu, ko es domāju
es ienīstu savus zajobus un mindfuck
es ienīstu, ka nevar saprast, kas te ir taisnība un kas nav
es ienīstu to, ka man nav nekā labāka un nodarīgāka, ko darīt pašlaik, tā vietā, lai rakstītu šo sarakstu /vai arī vienkārši negribu/
es ienīstu, ka varbūt būs kāds radījums, kas šo sarakstu uztvers nopietni