Satiku Klēru - baigā vilšanās. Vienīgi uz viņas kājas uztetovētais tauriņš atgādināja, ka vēl pirms nedēļas es neprātīgi alku pēc šīs sievietes. Atcerējos, ko Žans Pols Tulē ir rakstījis darbā ''Mana draudzene Nana'': ''Jo viņš zināja, ka atgriezties pie kādas sievietes pēc ilga pārtraukuma ir nejēdzīgi zaimi un ka Žiransonas vīns, kas atstāts aizdzertā pudelē, zaudē aromātu un drīz vien pārvēršas par bezgaršīgu topāza krāsas šķidrumu.''
Neesmu lasījis neko tiki skaudri patiesu par mīlestības beigām, par apdzisušo liesmu, novadējušos izcilu vīnu. Ikviens kristalizācijas beigas ir zaimi, tīši pastrādāts nāves grēks. Nicinot kādu, ko esi mīlējis, tu apvaino pats sevi.
Neesmu lasījis neko tiki skaudri patiesu par mīlestības beigām, par apdzisušo liesmu, novadējušos izcilu vīnu. Ikviens kristalizācijas beigas ir zaimi, tīši pastrādāts nāves grēks. Nicinot kādu, ko esi mīlējis, tu apvaino pats sevi.
What the fuck you were thinking?