Pēc pašaizliedzīgas darba dienas aptvēru, ka esmu palicis ar desmit santīmiem kabatā, nikns uz visu pasauli, tādēļ uz mājām mani veda ar mopēdu. Pretvējš pūta asaras gar vaigiem, un ausīs šalca ledaini gaisa un putekļu mutuļi.
Pēdējo pusotru stundu pavadījām, dzēšot ugunsgrēku, kas "nejauši" izcēlās kaimiņu milzīgajā konteinerā ar veciem dīvāniem, vatētām segām un paukšķošiem logu stikliem.
1234
tik forši ar mopēdu braukt!