| |
[8. Jul 2013|06:28] |
un tagad es arī laikam braukšu mājās. atdevu balsi solījumiem jāņu nakti negulēt, pērkonam palika tikai čuksti, dejoju līdz pat mūžiem un rudziem, un tad vairs nedrīkstēja palikt, lai nepazaudētu spēku, atradu savu bērnības draudzeni un gājām krāpties uz iepriekšējo tramvaja pieturu, man vienmēr sanāk tikt tramvajā, kurā kāds noteikti grib spārdīt miku, tad man gribas lekt ārā un nekad vairs tur netagriezties, neesmu gulējusi jau otro nakti, un tad no tramvaja ārā bija labākais balss biedrs, tā pēkšņi, tik ļoti pēkšņi, un šī ir pēdējā diena, kad es viņu redzu, viņa aizbrauc, un tad viņa apķērās un mēs gājām meklēt pēdējo atvērto krogu, bet bija tikai viesnīca, tēja ar balzamu, man iestāstīja, ka tas ir svarīgi balsij, ko balss dēļ nedarīsi, lai gan nu jau ir vienalga, somu puikas mēģināja dalīties ar picu, re, visi mīl tautu tērpus.
nekad nav vienalga. tas mirklis ar viņām abām bija liela prieka pilns. es viena pati tā neprotu. ai, es pat divatā tā neprotu. pilnīgi neiespējams mirklis, bezmiegs un balzams mūs nepadara ļaunas, mēs dziedam kaupera un kalniņa dziesmas, un mums saskan balsis, un mēs smejamies, smejamies, viņas abas silda vairāk par sauli bruģī.
man tevis ļoti, ļoti pietrūks. viņa teica, tu esi mans labākais balss biedrs. bet es gribu mūžīgu draudzību. pat ja es neprotu draudzēties. man negribas viņu pazaudēt. ai. viņa aizbrauc |
|
|
