Iekāpt mašīnā, atvērt logu un aizmugures sēdeklī sēdot braukt nebūtībā. Ļaut matiem plīvot vējā, un acīm skriet līdzi ceļa izmaiņām.
Viņa jau kādu laiku dzīvo citā pasaulē. Bez gravitācijas spēkiem un Ņūtona likumiem. Ar nepukstošu sirdi viņa vēl aizvien iet savā rutinā, it kā spurojoties apgalvojot, ka nekas nemainās, viss ir tik labi, cik labi vien var būt. Bet kad aizcērtas mājas durvis un viņa atkal paliek viena, gribās ķert pēc krāsas un baltās tapetes nokrāsot melnas. Stundām ilgi gulēt vannā. kaut ar drēbēm. un nekustēt. neelpot. nebūt.
tāpēc, ka šķiet, ka laiks ir apstājies. un vairs neko nevajag