| |
[Nov. 12th, 2009|12:03 am] |
~9 piemostos, un liekas, ka varētu teikt, ka no strjoma. apskatos pirmos gejiskos komentārus un sāku staigāt uz riņķi un spārdīt priekšmetus, jo pēc neizgulēšanās viss liekas neforši
tieku līdz centram un domāju, kā tieši šī padarīšana varētu kotēties starp ciešanām. pirmajā brīdī šķiet, ka vispār nekā, jo žņaugšanās krūtīs, slikta apetīte un grūtības aizmigt ir drīzāk tikai diskomforts un traucēkļi. pat parastas zobusāpes ir daudz nepatīkamākas par to
no otras puses, cilvēki pamanās pat padarīt sev galu dēļ šādām lietām, un es pats kādreiz pagātnē laikam biju tuvāk kā jebkad, pat ja vienalga tālu. es salīdzinu to ar skriešanu ar galvu sienā, ko dara tavs prāts, jo ir uzsēdies uz kaut kā, ko nevar dabūt. tā negrib beigties un baro pati sevi, un ģenerē nejēdzīgas idejas. ja The Secret nebūtu bulšits, tādās reizēs cilvēkiem sāktu piemist spējas kā iekš Akira (animu atsauce)
tām jūtām jebkurā gadījumā ir maz sakara ar to, kas parasti tiek tiražēts, ka galvenā problēma ir iepatikties otram. vēl mazāk sakara tām ir ar visām laimīgajām attiecībām. pat ja tās tiktu atbildētas, ir skaidrs, ka īstās problēmas sāktos tikai tur, un tas liek visam sarūgt
~11 līdz vakaram — pienākumi pienākumi. dienu, kā ierasts, izraibina čats. rīta iespaidos domāju, ka viņa no manis izvairīsies, bet par brīnumu tā nav
palieku pats sev apnicīgs, jo visu laiku gribas runāt teikumos ar daudz vārdiem "man" vai "es". iedomājos, ka tas varētu tā būt abpusēji. nejūtos svaigs, jo neesmu pietiekami gulējis un dienas laikā esmu pārtērējis savu uzmanību
paspīd iespēja, ka būs papildus konsultanta darbs jomā, kuru īsti labi vēl nepārzinu. it kā jauki, bet tie ir papildus pienākumi
pusdienlaikā ilgi stāvu uz ielas un fascinēts skatos uz cilvēkiem uniformās pie Kalpaka pieminekļa. es viņus uztveru kā kaut kādus kosplejerus, un visa situācija nešķiet līdz galam īsta. es nekad nebiju ievērojis, ka Latvijas armijai ir tik interesantas formas cepures
pēdējā laikā man vispār ir parādījušies daži uztveres gļuki. tas gan visdrīzāk nav saistīts ar to, kā es jūtos, bet ar to, ko es reizēm daru. man brīžiem izdodas redzēt citus no citplanētieša skatpunkta, t.sk. sevi. tādā nozīmē, kā, piemēram, tu skaties uz zivīm akvārijā un centies iztēloties, kā viņas visu redz. tu redzi cauri primātus tām cilvēku maskām, ko esi ieprogrammēts redzēt. grūti izskaidrot
~23 braucot mājās izlemju, ka uzrakstīšu par savām domām, vismaz daļu. tas tur Ingmārs arī mani skubināja
diena nav bijusi pārāk produktīva, un vēl vajag pabeigt taisīt vienu projektu līdz rītam, kas ir slikti
~24 lēnā garā visu esmu uzklabinājis un varu sākt savu projektu, lai pēc tam varētu iet sust |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}