May. 11th, 2014 @ 01:32 pm (no subject)
Ja paveiksies un nenonākšu tvaika ielā, goda vārds, kādreiz vēlāk uzrakstīšu pašpalīdzības grāmatu par to, kā uzrakstīt maģistra darbu nervu sabrukuma stāvoklī. Lūk, visu aprīli tik smuki noturējos, bet pēc omes nāves atkal jūtos kā nelaimes putns bez jebkādas motivācijas dzīvot tālāk. Pozitīvāko uzplūdu brīžos spēju vien vēlēties atrast veidu, kā eksistēt ārpus jebkādām sajūtām, atrast tādu apziņas šķirbu, kurā nespēj ielauzties nekas emocionāls.

Mana psihe ir ledus plānumā, kaut kādos pārraudāšanās brīžos vairs nespēju adekvāti uztvert realitāti, nemaz nerunājot par paškontroli. Ļoti bail tikt uzsēdinātai uz kaut kādām zālēm, bet tiklīdz būs kāds brīvs brīdis, tā laikam būs jākrāmē koferi un jāklauvē pie gādīgu dakteru durvīm.

Bet tas, ka vēl spēju šo visu ietvert sakarīgā tekstā, laikam ir pozitīva zīme, ka nav vēl tik traki.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]saikne_neochin
Date: May 11th, 2014 - 02:07 pm
(ieraksts)
nu man domāt baidīties jāsāk, kad eksistēt bez sajūtām.
bet ja nu kas sarunāsim tveicenē, lai mūs izmitina vienā istabā ;)
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: May 11th, 2014 - 02:09 pm
(ieraksts)
eh tu māki man uzlabot omu, jo man uzreiz nāk prātā ģeķīgas domas par to vienu istabu :)
(ieliet vēl)(Parent) (Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]saikne_neochin
Date: May 11th, 2014 - 03:17 pm
(ieraksts)
tieši tā - neprātīgas ģeķības :D
(ieliet vēl)(Parent)