| Es tupu uz ceļiem Tavā namā Un raudu klusu Es ciešu dzīvē sirdī savā Kristu, Tevi es saucu
Es eju pasaulē ļaunā un aukstā Un reizēm mani bailes tver Bet Tu mani pieturi mīlestībā Lai mana sirds plakstus neaizver
Es ciešu iedams pa tumsu Un Tu man blakus soļus sper Tu manas asaras redzi kā lietu Un manas sāpes uz saviem pleciem cel
Tu cieti līdz ar mani Tu kopā ar mani purvu bridi It visur, kur gāju Tu nepameti Un manus grēkus ar upuri klāji
Es esmu mazs un niecīgs Jo neesmu pelnijis tik daudz Mans prāts pat baidās būt priecīgs Par to ka Tevis dēļ man dzīvot ļauts
skaists dzejolis vai ne? es arii veelos taadu kaadreiz radiit, bet paldies cilveekam, kas to ir uzrakstiijis un atvainojos, ka to publiceeju te pie sevis, nepiesakos uz autortiesiibaam, tikai paldies! :) |