as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

nu jau labāk.

dzīvē, man liekas, bieži notiek kā anekdotē, kuru kaut kad lasīju- sešus gadus rakstīju viņai mīlestības vēstules un beigās viņa apprecējās ar pastnieku.

vai arī tā, kā reiz notika ar manu vectēvu. brauca gar kaimiņa māju, spļaudījās, ka šis nu gan ir nekam nederīgs maita, iebrauca grāvī, un kaimiņš viņu izvilka.

dzīve allaž ir ļoti loģiska, tikai ne tajā nozīmē, ko gaidi.

visticamāk, man tagad nedaudz jāpamirst, lai apzinātos, cik esmu dzīva.