| darba apstākļi |
[Jul. 12th, 2013|08:40 am] |
vakar darba ietvaros man bija jākrauj paletes, par ko nekas darba nosacījumos nebija minēts (jo bosam sāp mugura, tas nekas, ka man arī) un jāvadā rullis ar uzlīmēm, kas 4x garāks nekā mana soma (tizli karājās pāri un spiedās mugurā), kā arī trafarets, kas man bija vienkārši jātur kreisajā rokā. bija ļoti neērti braukt, un likās, ka vējš ienesīs trafaretu, un līdz ar to arī mani mašīnās. kad ir konkrēta dispečere, tad, piemēram, šajā gadījumā, viņa man entās reizes teica, lai lieku to trafaretu somā, tas nekas, ka tas somā neieiet. tāpat arī tad, kad man jāatrod kāda firma, kas tur nav minēta (bieži vien patiesībā tai ir cits nosaukums), tad arī viņa it kā domā, ka es esmu tik stulbs, ka nemāku atrast. piemēram, Ausekļa 1 - 1 man jāpiegādā sūtījums, bet durvīm kods, dzīvoklis 1 minēts nav un firmas, no kurām neviena nav mana. es esmu pietiekami ētisks, lai vienkārši nesāktu zvanīt kādai firmai, uz kuru mans sūtījums, visticamāk, neattiecas. bet laikam tas ir tas, ko viņi no manis sagaida. kad es teicu, lai pieraksta firmas reālo nosaukumu, man teica, lai "braucu tālāk". tas nekas, ka es jau braucu (darba vajadzībām nācās iegādāties hands free austiņas. kopš tā laika gan, lai attaisnotu viņu turēšanu ausīs, visu laiku arī klausos mūziku. no sākuma likās, ka jādzird satiksme, bet tagad jau esmu iegājis stāvoklī, kad bez blekmetāliņa (vai kā cita) ausīs nemaz negribas braukt.) nu labi, kopumā tas viss varētu nebūt tik traki, ja normāli laikapstākļi bez liela vēja, bet diemžēl par to arī īsti neko nemaksā. |
|
|
