Posted on 2008.07.06 at 00:25
Noskaņa: bouncy
Mūzika: Phoenix - too young.
Nēnēnē
jājājā.

Mani ieraksti ir pilnīgi bezsakarīgi un man ir pilnīgi vienalga.
dzīve neapko negrozās.

nekoneko.


Es gribētu iestādīt koku - liepu, un tad vērot kā tā aug. Gribētu, lai mana dzīve tad grozās ap to liepu.
Tad vismaz kaut kam būtu kāda jēga. Gandrīz vai kā mazajam princim ar to viņa rozi. Jēga ir tikai mazajās lietās, kurām mēs piešķiram lielu nozīmi vai ari jēga ir tiem maniem lielajiem sapņiem, kurus es apbružājoties pasaulē aizvien tālāk nolieku nost no sevis?!
Nekam nekad nav nekāds sakars ne ar ko.

Man pārāk ilgi bijis sagremojamais periods un tagad es rāpjos ārā un jūtu to kā viss iet uz labu, bet tajā pašā laikā man tā pietrūkst visas vecās lietas, kuras nekad vairs nebūs tādas kā agrāk un man tas riebjas tik ļoti.


Gribu, lai mana jēga ir pasaulē, bet gribu arī, lai mana jēga ir porcelāna tējkanniņā un mežģīņu galdautiņā un gribu, lai jēga zoda bedrītē būtu tikai atmiņas.


Negribu nekam pieķerties, bet gribu arī mājiņu ar savu zemeņu dobi un ķiršu kokiem un lielu lielu gultu un fakinu kasti ar 10000 prezervatīviem zem gultas, ibiiio.

Comments:


T.
[info]psiihe at 2008-07-06 13:15 (||||)
Man ir sava zemenu dobe. Es raku un uzraku un tagad to vakaros, kad vesāk ravēju. Un vēl man ir puke, kas stāv tepat uz galda, kura man zied. Viņa runā ar saviem oranži sarkanajiem ziediņiem. Un Man patīk pašai taisīt savu gultu, slīpēt un grāsot un atkal slīpēt. Tev ari tā ir. Mhm.

Tev vajag iestādīt puķi.
Previous Entry  Next Entry