as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - 16. augustā 2007. paldies dievam, es nevaru atskatīties pārāk tālu.

par alkoholiķiem un narkomāniem uz viena jumta, par hipijiskajiem un anarhistiskajiem zem vienām debesīm, par nepabeigtiem bet jau saprastiem teikumu pirmajiem burtiem, par nenolekšanu, par ginesa bundžiņas sagrieztām lūpām, par vīriešiem, kas saistīti ar krišjāni v., par bailēm nebūt drošām par nebūšanu drošām, par līdzīgo mīlēšanu kā sevis mīlēšanu, par pretstatiem un priekšstatiem, par murgainiem dialogiem, kurus pārtrauc piezīmes par smukiem pupiem, par pārdozēšanu un vieglumu, par realitātes mazspēju konkurēt ar ripām, par to, ka visi ir mazliet es un tu, vai tikai mēs divas.

varbūt. mēs pamodīsimies.

iespējams, mēs ticēsim citādāk.

laikam mēs klusēsim klusāk.


ja mums apniks bildēt bez fotoaparāta, mēs sāksim gulēt ar fotogrāfiem.

kaut gan droši vien es atkal kļūdos, un tikai un vienīgi tāpēc nesajūku prātā, jo prāta nemaz nav.

jā, es izģērbjos. burtiski naktīs un jūrās un puikas samulst.

un tepat. tāpat. kur neviens nemulst.

jo, protams, esmu slikti audzināta, citādi savaldītos, zinādama, ka te izģērbties, tā pat nav pārprasta drosme, tas ir tikai kautrīgs kvieciens.