Redzu peli lienam ārā no sliekšņa cauruma, un tad dzirdu sparīgu "murrrņau!!!" un mans stulbais kaķis metas pelei virsū. Lieki teikt, ka pele pazuda atpakaļ jau pie "m". Vispār mans Triksītis ir ļoti laba medniece. Viņa nenogurstoši gaida, kad peles līdīs ārā, un arī sagaida. Šoreiz gan viņa neko negaidīja, ieraudzījām mēs abas reizē, kā pele negaidīti izlīda. Pārsteidza manu stulbo kaķenīti un viņa ar tādu priecīgu izsaucienu visu sev sabojāja. Ja viņa iepriekš jau dzird, ka grabinās, tad kļūst ļoti medīga un uzmanīga, bet pēkšņi parādījusies izklaide viņu padarīja nesaprātīgu.
Man šķiet, ka ar cilvēkiem mēdz būt tāpat.